Motomeitenes.lv


Motoskola meitenēm un dāmām


Sveiki neceļu braucēji:)))!

Arī es 2013.gada rudenī pievienojos bezceļa cienītājiem un uzsāku jaunu moto braukšanas apguvi smilti, dubļi, koki.

Bet ne par to šoreiz šis stāsts.

Ir iestājies pavasaris un moto braukšana uzņem jaunus apgriezienus, tādēļ gribēju padalīties ar savu mazliet neveiksmīgo gadījumu.

 Kādā superīgā 8.novembra rītā nolēmām izdzīt rumakus smilšu braucienā. Diena bija saulaina, noskaņojums lielisks un pēc 2nedēļu dīkstāves šķita Mocītis iet dziesmā kā vēl nekad. Bet kā jau Jūs visi zināt smiltis ir dažādas un viltīgas......

  Tā arī šoreiz, mocītis satrakojās, kā tāds kumeļš pavasarī un es izdarīju lielo nepareizo kļūdu nometot gāzi-stūre sametās šķērsām un tā kā ātrums bija labs tad ar triecienu atsitos pret zemi un mocis virsū. Tajā brīdī redzēju vien daudzas zvaigznītes mirgojam gar acīm. Kad attapos pārņēma vēl nepatīkamāks pārsteigums,jo nevarēju tikt no moto apakšas ārā, kāja bija ieķērusies un mocis piespiedis mani pie zemes. Bet ticiet man tas būtu sīkums, ja es nesāktu just to,ka mana kāja cepjās un paliek arvien karstāks, karstāks, karstāks. Nezinu cik tas ilgi bija, bet šķita kā mūžība, sajūta nebija labākā un atkārtot negribētu. Sakarsēts izpūtējs bija pie kājas un mocis ar svaru 140kg spieda to klāt.

  Kad palīgs atsteidzās glābt,kas es domāju bija pārs minūšu jautājums, no motokrosa zābaka augša jau bija izkususi atmosfērā. Bet mājās no meža bija jātiek ar zābaku vai bez- ar sāpošu kāju kaut sakostiem zobiem, jo neviens ar busiņu mežā pakaļ neatbrauks un moci vilkiem arī atstāt negribējās.

Mājās tika konstatēts, ka arī bikses un ceļu sargs ir sakusuši un izrādījās, ka arī termo bikses ir sakusušas.

Un zem tā visa slēpās apdegums. Kas savos izmēros nebija liels, bet varen sāpīgs gan.

Pēc pāris stundām sāka veidoties čūla, kas nākamajā rītā bija 4 daļa no galvas izmēra.Bija jāsāk domāt par strīpainām platām biksēm, kas man nekad nav bijušas, bet neko citu uzvilkt nevarēja.

Pēc pāris stundām sāka veidoties čūla, kas nākamajā rītā bija 4 daļa no galvas izmēra.Bija jāsāk domāt par strīpainām platām biksēm, kas man nekad nav bijušas, bet neko citu uzvilkt nevarēja.

  Nezinu cik tāda čūla ilgi dzīvotu, bet man tas traucēja, tāpēc izdūru mazu caurumiņu, lai visu noplacinātu. Jo meklējot internetā informāciju var atrast, ka ārsti vēl joprojām strīdās vai čūlu atstāt, vai nē.

Nu lūk, pēc nedēļas tas izskatījās šādi, kāja bez apmatojuma un bez ādas. Depilācija par brīvu.

Tikai jāievēro perfekti tīra vide, lai nerastos infekcija.

  Drīz jau būs 5 mēneši kopš staigāju šādi, bet izskatās, ka saulainajā sezonā šo apsēju vairs nevajadzēs. Protams ugunszīme paliks uz mūžu, bet tā nav nekāda mirstamā kaite.

Panthenols ir pirmā palīdzība apdegumos. Tiklīdz esiet apdedzinājušies šo lietiņu noteikti izmantojiet. Tai jāatrodas virtuvē pie plīts, bet nu jau pieredze pierāda, ka arī moto somā pie instrumentiem:))).

 Šis ir pilnais medikamentu apjoms, kas man bija nepieciešams apdeguma ārstēšanai. Konsultāciju sniedza Juglas Centra- Mēnes aptiekas vecākā māsiņa. Un kāju ārstēju pati saviem spēkiem uz slimnīcām nebraucu, ārstēju pati saviem spēkiem izdevumi aptuveni 120Ls.  Katru 2dienu kāja bija jāpārsien.

  Ar šo es gribu pateikt, ka nebrauciet mežā vieni, jo viss var notiks. Notikumi nav jāgaida tie paši atnāk. Un mežā var kliegt vai taurēt aiz kokiem un 5 kalniem neviens nedzird.

Tāpēc brauciet kompānijā un ar labiem draugiem, lai jums vienmēr ir palīgs Nepalieciet par vilku vakariņām. Jo var gadīties ne tikai šāds sīkums, var ko salauzt gan sev, gan mocim. Un telefonam zona nav visur un baterija netur mūžību.

20.02.2014