Motomeitenes.lv

Ludmila F

Man ceļš līdz A kategorijas tiesībām un mana mīļāka motocikla bija garš un sarežģīts, bet es ar to tiku galā. Sāku savu ceļu rudenī. Meklēju autoskolu, kura nodarbojas tikai ar A kategoriju, un atradu “A kategorija” autoskolu, kuru vada Lelde un Aldis. Apguvu teoriju un nākamā gada pavasarī saku apmeklēt praktiskās nodarbības. No šī momenta mana dzīve asi mainījās. Bija kritumi, bija zilumi, bija asaras, bet gan bija arī sasniegumi, kurus dēļ es nemetu savu ceļu un vedu to līdz galam. Lelde - ļoti kvalificēta un saprātīga pasniedzēja, kura ļoti mani atbalstīja. Arī viņas dēļ es negribēju pamest visu uz pusceļa. Es pirms tam nevienu reizi nebiju braukusi ar moci, tāpēc praktisku nodarbību bija ļoti daudz, bet es par nežēloju, jo nokārtoju eksāmenu no pirmās reizes. Bija īsts rudens laiks – 29.septembris, bet man paveicās, ka nebija lietus. CSDD mocīši ir jaunie un viņus vadīt bija vieglāk, nekā autoskolas mocīšus. Pirms eksāmenā paņemu izmēģinājuma eksāmenu un tas man ļoti noderēja, jo tas palīdz saprast, kas tieši būs eksāmenā. Bet izmēģinājuma eksāmenā tu vari tikai laukumā pamēģināt figūras, bet uz ielas nav paredzēts izbraukt. Tā kā iesaku paņemt to izmēģinājuma eksāmenu, kas ļauj saprast un izjust CSDD moci.

Tagad man ir mans mīļākais zaļais Kawasaki Ninja 250R, ar kuru es ļoti lepojos un neuztraucos, ka paņemu no sākuma ar tādu mazo kubatūru, jo, kad biju sev meklējusi pirmo moci, un pamēģinot Suzuki 650 un Hondu 500, sapratu, ka tie man no sākuma ir pa lielu. Protams, nākotnē domāju, ka nopirkšu ar lielāku kubatūru, bet pagaidām man pietiek ar manu maziņu Ninju. Es ar viņu jau biju braukusi gan trekā, gan tālajos braucienos (pāri 300 km vienā virzienā), tā kā viņš mani ļoti apmierina un esmu ļoti priecīga, ka man ir tieši tāds mocis, jo es par viņu sāku sapņot vēl pirms kategorijas saņemšanas. Pēc A kategorijas saņemšanas biju domājusi, ja tādu neatradīšu caur sludinājumiem, tad iešu uz Kawasaki salonu un ņemšu no salona Kawasaki Ninja 300. Bet man paveicās, sludinājums bija ielikts, un es jau nākamajā dienā to ieraudzīju un uzreiz piezvanīju. Pēc trim dienām – 9.maijā, tas bija jau manējais.

Tagad arī pievienojos motomeitenes.lv rindās, kas man ļoti patīk, jo visas meitenes ir tika sabiedriskas, draudzīgas, izpalīdzīgas. Kā arī var padalīties ar moto pieredzi un apspriest kopējo interesi.

Galvenais ticēt saviem spēkiem un justies pašpārliecinātam un viss, kas ievēlēts, tiks īstenots dzīvē. Es ar pilnu savu pārliecību un pieredzi to apgalvoju.

Ar cieņu,

Ludmila.