Motomeitenes.lv


Motoskola meitenēm un dāmām


Paula D

Tas nebija mans sapnis jau no bērnības. Tas sākās vēlāk. Interese par močiem radās, kad beidzot tiku tiem tuvāk, jo līdz tam tas likās kas tāls un, iespējams, ne priekš manis.

Pirmo vēju matos sajutu, kad mani izvizināja uz šosejas mežonīgā ātrumā. Vēlāk turpinājās ceļojumi ar vēsturisko Jawu – kā jau padomju moci – bez piedzīvojumiem neiztikt. Gan pastiprinātā apkārtējo interese, gan tehniskās ķibeles ir lieta, ar ko jārēķinās. Par Jawu ir vesels stāsts. Lieliski piedzīvojumi bija gan retrorallijs, gan braucieni pa Latviju, gan vairāku dienu ceļojums uz Sāremā.

Tad arī beidzot sapratu, ka negribu sēdēt tikai aizmugurē. Gribas pašai “ķerties vērsim pie ragiem”. Ekipējumu sev jau biju nopirkusi – drošībai un komfortam jābūt jebkurā gadījumā.

Nākamais solis, protams, bija pieteikšanās autoskolā. Līdzīgi kā daudzi citi, mācīties devos no nulles. Bet ar to taču sāk visi. Izvēle krita par labu A-Kategorijas motoskolai. Tobrīd pat neaizdomājos, ka tur būs tāda instruktore Lelde, kas ir aktīva Motomeiteņu kustības aizsācēja un darbone. Teorijas kurss pie Leldes bija aizraujošs un noderīgs, jo Lelde dalījās savā lielajā moto pieredzē, kā arī informēja topošos motociklistus par svarīgām niansēm par visu ar motocikliem saistīto. Man radās domas un izpratne par to, kādu īsti motociklu vēlos sev. Teorijas eksāmenu noliku bez problēmām.

Tālāk sekoja praktiskā daļa. Sajūta, kad pirmo reizi vadi motociklu un tas tev klausa, ir spārnos ceļoša. Smaids līdz ausīm. Protams, tas bija tikai sākums. Notika daudzi treniņi, kuros apguvu gan uzvedību uz ceļa, gan arī meistarību izbraukt nebūt ne tik vieglās eksāmena figūras. Protams, bija kļūdiņas, bet līdz ar iemaņām prieks par sēšanos pie mocīša stūres tikai pieauga.

Es tiku līdz eksāmenam. Diemžēl jāsaka, ka pagaidām tikai līdz. Sanāca, ka rudens lapu periodā pēdējā eksāmenu pieņemšanas nedēļā temperatūra noslīdēja zem eksāmenam pieļaujamās, līdz ar to eksāmena pieņēmējs mani par atcelto eksāmenu informēja tieši pirms paredzētā eksāmena laika. Daudz nebēdāju, sapratu, ka pavasaris mani gaida ar tiesībām, mocīti un superīgajiem piedzīvojumiem.

Pamanīju, ka Lelde arī ziemā Motomeiteņu kustību neatmet, līdz ar to iesaistījos pēc pirmā uzaicinājuma. Šajā jautrajā kompānijā noteikti izdosies gan piedzīvot neaizmirstamus mirkļus, gan apmainīties ar pieredzi, gan pavadīt jautri laiku.

Par moto varētu stāstīt gari un plaši, to visu nevar “saspiest” īsā stāstiņā. Tas ir super! Tiekamies motopiedzīvojumos! Par Motomeitenēm!