
Svetlana S. 2014 gada motomeitee
Svetlana S.
Mani
sauc Svetlana un te būs mans ceļš līdz A.
Kādā
parastā vasaras vakarā draugs pateica, ka vēlās nopirkt mocīti,
iegūt A kategoriju, un pajautāja manu viedokli par motocikliem,
kādi patīk vairāk, rādīja dažādu motociklu attēlus
internetā...skatījos un domāju, ka man tie visi šķiet vienādi,
ka vispār neko no tā nesaprotu...Draugs ieminējās, ka man
piestāvētu braukt ar moci... Nākošajā vakarā, jau vienatnē
pētīju internetā pieejamo informāciju par motocikliem, par to kā
iegūt A kategoriju un atradu mājas lapu www.akategorija.com,
kuru ar interesi izlasīju. Veids kādā pasniegta informācija, man
patika. Minētajā mājas lapā atradu norādi uz citu mājas lapu
www.motomeitenes.lv
un tā nāca kā atradums :) pirmkārt, informācija par motocikliem
no meitenes meitenēm; otrkārt, izsmeļoša un vienkārši uztverama
informācija latviešu valodā; treškārt, citu meiteņu pieredze,
kas iedrošina. Laikā, kamēr iepazinos ar mājas lapā pieejamo
informāciju, tā tika atjaunināta par tuvākajām teorētiskajām
nodarbībām...piedāvātie datumi un laiki man derēja:). Nākamais
solis - pieteikšanās teorijai. Pieteikumā norādīju, ka
priekšzināšanu man nav, uz ko saņēmu uzslavu par uzdrošināšanos
:)
Draugam pateicu par atrasto motoskolu, par to kad būs teorētiskās
nodarbības...cerēju, ka viņš uztaisīs pārsteigumu un "nejauši"
tiksimies teorētiskajā nodarbībā :).
Dažas
dienas pirms teorijas nodarbības saņēmu zvanu no Leldes, kas
atgādināja par gaidāmajām nodarbībām, pastāstīja, kā atrast
skolu. Atnākot uz nodarbību, konstatēju, ka meitenes ir mazākumā,
tomēr kopā ar pasniedzēju Leldi bijām trīs. Draugs neuzminēja
manu domu gājienu un nepieteicās. Mācību process noritēja secīgi
un saprotami, lai gan, tehnisku jautājumu apspriešanas laikā jutos
kā citplanētiete, kad vīrieši par to brīvi diskutēja, tomēr
teorija pagāja ātri, eksāmenu nokārtoju, bet interesantākais vēl
priekšā :).
Praktiskā
apmācība biedēja, bet vēlme apgūt motobraukšanu bija stiprāka.
Pirmajā nodarbībā Lelde pastāstīja par moci ar kuru braukšu, tika uzlikti elkoņu sargi un piemeklēta ķivere. Pirmo reizi izbraucu ar mazo mocīti, man tas bija pirmais mocis, pirmie iespaidi...smaids pa visu seju, tik ķivere to noslēpa :), es braucu ar moci :). Mācību laukuma figūras sākumā likās sarežģītas un neizbraucamas, lai gan citi kursanti veigli tika galā. Tātad tas ir izdarāms! Kad iemācījos ar mazo mocīti izbraukt visas figūras, tiku pie lielāka motocikla.
Un tad jau bija klāt pirmā braukšana
satiksmē. Prieks un satraukums reizē, ja nu netikšu galā, ja
noslāps mocis, kā iekļaušos satiksmē, kā notiks komandu
došana... Pirms braukšanas Lelde visu izstāstīja, it kā
satraukumam nebija pamata, bet rācijā klausījos komandas un
izpildīju tās, bija jāpiedomā pie ātrumu pārslēgšanas, par
virzienrādītāju ieslēgšanu un izslēgšanu, ceļu satiksmes
noteikumi bija pēdējais par ko domāju. Ar katru nākamo reizi
veicās aizvien labāk. Man patika reizes, kad satiksmē braucām pa
divi kursanti vienlaicīgi, tā bija jauka pieredze un kuriozi
momenti arī. Dienā, kad Lelde atļāva pieteikties eksāmenam CSDD,
likās, ka visu protu. Laiks iepazīt eksāmena motociklu. Jo tuvāk
nāca eksāmena diena, jo vairāk neuzmanības kļūdu pieļāvu.
Divu mēnešu laikā, bez fanātisma esmu tikusi pie A kategorijas. Paldies, Leldei! Par to, ka iemācīja braukt ar moci, par to, ka ar savu piemēru parādīja, ka drošība motobraucējam ir pirmajā vietā.
Uzdrīksties!
Iemācies! Baudi!